Starptautiskā pretkorupcijas diena, ko pasaulē atzīmē 9. decembrī, aktualizē korupcijas ietekmi uz valsts pārvaldes kvalitāti, sabiedrības uzticību un publisko resursu efektīvu izmantošanu. Tās mērķis ir veicināt izpratni par korupcijas riskiem un uzsvērt, ka preventīvi pasākumi un atbildīga rīcība ir būtiski ilgtspējīgas un caurskatāmas pārvaldības nodrošināšanai.
Starptautiskā prakse apliecina, ka korupcijas novēršana prasa mērķtiecīgu institūciju darbu – spēju identificēt riskus, pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas un nodrošināt profesionālu, likumos balstītu rīcību visos pārvaldības līmeņos. Efektīva prevencija ir cieši saistīta gan ar iestāžu iekšējo kapacitāti, gan nodarbināto izpratni par atbildības standartiem un godprātīgas rīcības nozīmi.
Lai stiprinātu šos procesus valsts pārvaldē, 2025. gada 14. novembrī Iekšējās drošības birojs organizēja diskusiju “Korupcijas novēršana: no lojalitātes līdz efektīviem iekšējiem procesiem”, kas klātienē un tiešsaistē pulcēja vairāk nekā 560 Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, ostas un pašvaldības policijas pārstāvjus.
Diskusijas mērķis bija izcelt noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā koruptīvos aspektus un veicināt ētikas, lojalitātes un iekšējās kontroles mehānismu stiprināšanu valsts pārvaldē.
Iekšējās drošības biroja priekšnieka vietnieks Edgars Podgaiskis, atklājot diskusiju, uzsvēra: “Korupcijas novēršana sākas ar katras amatpersonas personīgo atbildību. Godīgums un lojalitāte pret valsti nav formalitāte, bet profesionāls standarts, no kura nedrīkst atkāpties. Lai mazinātu korupcijas riskus, iestādēm ir jāuztur stingra iekšējās kontroles sistēma, regulāri jāizvērtē savi procesi un jāspēj atklāti runāt par riskiem. Godprātība, atbildība un savstarpēja uzticēšanās ir pamati, uz kuriem balstās mūsu valsts drošība”.
Diskusijas gaitā tika aplūkoti četri galvenie aspekti:
- ētikas prasību ievērošana,
- lojalitātes pienākuma nozīme amatpersonas darbībā,
- korupcijas risku izvērtēšana un pārvaldība,
- koruptīvas rīcības aktualitātes, padziļināti pievērošoties neizpaužamu ziņu izpaušanas problemātikai.
Biroja Administratīvās nodaļas priekšnieka vietnieks Andris Ārgalis uzrunāja dalībniekus par lojalitātes un reputācijas nozīmi sabiedrības uzticībā valsts pārvaldei. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības līmeņa aptauju rezultātiem – tajos Latvija uzrāda citām dalībvalstīm līdzīgus rezultātus par sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Tika atzīmēts, ka sabiedrības uzticība izteikti ir balstīta priekšstatos un stereotipos par valsts pārvaldi.
Diskusijas laikā veikta tiešsaistes aptauja rāda, ka organizācijas reputāciju visvairāk veido tās darba rezultāti, pakalpojumu kvalitāte un darbinieku profesionālā rīcība. Aptaujā 7% dalībnieku norādījuši, ka pazīst kolēģi, kurš pārkāpis lojalitātes robežas. Dalībnieki uzsvēra: uzticības veidošana ir ilgs un sarežģīts process, savukārt to zaudēt iespējams ļoti ātri. Amatpersonu rīcība gan darba laikā, gan ārpus tā, kā arī lojalitāte pret valsti ir būtiski priekšnoteikumi sabiedrības uzticībai un valsts pārvaldes reputācijai. Lojalitāte nozīmē darbu sabiedrības interesēs, likumu ievērošanu un amata neizmantošanu personīgai labuma gūšanai. Turklāt aptaujas dati liecina, ka amatpersonu reputāciju visbiežāk iedragā aizsargājamas informācijas izpaušana (72%), ilgstoša iesaiste tiesvedībā (16%) un “aplokšņu algas” saņemšana (11%).
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls analizēja koruptīvu noziedzīgu nodarījumu tendences un izaicinājumus, īpaši pievēršoties neizpaužamu ziņu izpaušanas riskiem un to ietekmei uz iestādes procesu efektivitāti. J. Omuls atklāja Krimināllikuma 329.panta sastāva būtiskākās pazīmes, uzsverot, ka noziedzīga nodarījuma priekšmets ir neizpaužamas ziņas, tas ir, informācija, kas nav valsts noslēpums, bet kurai normatīvajā aktā paredzēta īpaša izmantošanas kārtība vai izplatīšanas aizliegums, neprecizējot to personu loku, kam ziņas tiek izpaustas. Judikatūrā atzīts, ka tas vien, ka persona, kurai informācija nodota, šo informāciju varēja iegūt pati, nav pietiekams pamats atzīt, ka informācijas nodošana bijusi tiesiska. Praksē visbiežāk Krimināllikuma 329.pants tiek inkriminēts par iegūto un prettiesiski izpausto:
- amata pienākumu izpildei paredzēto informāciju no informācijas sistēmām (informācijas pieejamība publiskajos reģistros, neietekmē tās ierobežotās pieejamības statusu);
- informāciju par kriminālprocesa norisi (par krimināllietas materiālu pavairošanu un to satura izplatīšanas aizlieguma pārkāpšanu);
- informāciju, kas paredzēta iestāžu iekšējai izmantošanai.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors J. Omuls atzina, ka neizpaužamu ziņu izpaušana ir aktuāla un sistemātiska problēma. Prakse apliecina, ka amatpersonas nereti vispār neapzinās informācijas statusu un tiesiskās sekas par tās izpaušanu. Tiesu prakse nostiprina stingru pieeju – noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar izpaušanas brīdi neatkarīgi no sekām, nodotās informācijas apjoma, būtiskuma vai tās saņēmēja. Diskusijā tika uzsvērts, ka informācijas aizsardzība ir tieši saistīta ar valsts un iestāžu reputāciju, drošību un sabiedrības uzticību. Ievērojot šī noziedzīgā nodarījuma aktualitāti un to, ka tā objektīvo pusi veido neizpaužamu ziņu izpaušana jebkādā veidā, kā rezultātā informācija nonāk citas personas zināšanā, būtiska ir valsts amatpersonu izglītošana un iestāžu iekšējo preventīvo mehānismu ieviešana un pilnveidošana, lai samazinātu neizpaužamu ziņu izplatīšanu un tendenci amatpersonu vidū.
Savukārt Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšniece Nadīna Ozkanli iepazīstināja ar Biroja rīcībā esošo datu analīzes rezultātiem par amatpersonu koruptīvas rīcības riskiem un aktualitātēm, iezīmējot nepieciešamību regulāri pārskatīt risku novērtējumus, pilnveidot iekšējās kontroles mehānismus un nodarbināto izpratni par rīcības noziedzīgumu.
N. Ozkanli informēja, ka 2023.-2025.gadā uzsāktajos kriminālprocesos reģistrēti 69 valsts institūciju dienestā izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kas nav saistīti ar vardarbību.
Biroja analizētie dati veido iespējamo pārkāpēja profilu – amatpersona, kas izdara noziedzīgus nodarījumus dienesta laikā, ir 38 gadus vecs vīrietis, ar augstāko izglītību, kas dienestā vidēji ir 12 gadus, neieņem vadošu amatu un iepriekš ir disciplināri sodīts.
Konstatēts būtisks Iekšlietu resora paveiktais korupcijas risku novērtējuma un tā novēršanas ietvaros. Veicot salīdzinošu analīzi ar 2021.gadu, kad tika veikts “Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbināto pretlikumīgas rīcības risku identificēšanas un pārvaldīšanas sistēmas izvērtējums” un ieteikts iestādēm pārskatīt amatu korupcijas risku novērtējumu (augstam korupcijas riskam pakļauti 11% nodarbināto), 2025.gada veiktais amata korupcijas risku rezultāts būtiski atšķiras no 2021.gada rezultātiem – augstam korupcijas riskam pakļauti 28% iekšlietu resorā nodarbinātie, t.i., vairāk nekā 3800 nodarbināto.
Akcentēts, ka korupcijas risku izvērtēšanā vērtējami šādi faktori:
- personāls, kas pakļauts šādam riskam;
- esošo kontroles/ novēršanas mehānismu efektivitāte;
- iestājušies koruptīvas rīcības incidenti vai saņemtās ziņas par šādiem gadījumiem.
Interaktīvi iesaistot diskusijas tiešsaistes klausītājus noskaidrots, ka korupciju izraisa zemais atbildības līmenis (49%), nesodāmības sajūta (29%), nepietiekamas zināšanas (11%), kontroles trūkums (7%) un uzraudzības trūkums (4%). Savukārt samilzušās problēmas korupcijas risku mazināšanai atrisinātu iekšējā kontrole un uzraudzība (56%), vērtībās balstīta darba kultūra (28%), vadības piemērs un līderība (14%) un sabiedrības un mediju kontrole (2%).
Apaļā galda diskusijas atziņas
Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji diskusijā pauda viedokli par nodarbināto lojalitātes vērtēšanu, kontroles stiprināšanu, “klusēšanas kultūru”, identificēto pārkāpumu analīzi un īstenotajiem pasākumiem efektīvai korupcijas novēršanai.
Korupcija un tai līdzās pastāvošā “klusēšanas kultūra” rada vidi, kur pārkāpumi netiek atklāti un kļūst par normu. Klusēšanas kultūra bieži ļauj korupcijai attīstīties nepamanītai. Amatpersonas nereti atturas ziņot par redzēto, jo nevēlas tikt identificētas kā ziņotāji, tādējādi sistēmiskās problēmas turpina padziļināties. Rezultātā sabiedrības uzticība institūcijām krītas, bet netaisnīgums un nevienlīdzība pieaug.
Diskusijas tiešsaistes dalībnieku aptaujā secināts, ka tiešā vadītāja kontrole pār nodarbinātajiem (52%) ir viens no būtiskākajiem kontroles mehānismiem, lai mazinātu korupcijas riskus, kam seko nodarbināto publisko ierakstu pārbaude sociālajos medijos (19%), videonovērošana (17%) un auditācijas pierakstu analīze (11%). Turklāt diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka korupcijas risku mazināšanai būtiska ir ne tikai kontroles mehānismu pilnveide, bet arī iekšējās kultūras maiņa – vadības atvērtība, ētikas stiprināšana un savlaicīga risku identificēšana.
Kā galvenie izaicinājumi diskusijā tika izcelti vairāki stratēģiski virzieni: personāla stiprināšana kā centrālās iestādes vērtības, ciešākas un mērķtiecīgākas sadarbības veidošana starp iestādēm, regulāra pieredzes apmaiņa un amatpersonu nepārtraukta profesionālā pilnveide. Dalībnieki uzsvēra, ka amatpersonu atbildība sabiedrības priekšā balstās caurskatāmībā un uzticēšanās stiprināšanā, un šie principi ir pamats ilgtspējīgai un efektīvai valsts pārvaldei. Tādējādi Iekšējās drošības birojs turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz preventīvo mehānismu pilnveidi, risku pārvaldības stiprināšanu un profesionālas, sabiedrības uzticību veicinošas valsts pārvaldes attīstību.