VEIKTIE UN PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI

2019.gadā pēc iekšējās drošības biroja pasūtījuma veikts SKDS pētījums par sabiedrības saskarsmi un iespējamo toleranci pret noteiktu iestāžu nodarbināto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (turpmāk – Pētījums).

Pētījumā aptaujātas vairāk nekā 1000 personas vecumā no 18-75 gadiem no visas Latvijas reģioniem. Pētījuma rezultātā izdarīti sekojoši galvenie secinājumi:

  • vairāk kā trešdaļa vai 35% respondentu ziņotu, ja saskartos ar noteiktu iestāžu[1] nodarbināto pretlikumīgu rīcību, bet 53% respondentu neziņotu, visbiežāk par iemesliem norādot, ka tāpat neko nepanākšot (31%), vai ka nav vēlme iesaistīties pārkāpuma izskatīšanas procesā (20%). Šie dati norāda, ka ir jāturpina preventīvie informatīvi izglītojošie pasākumi, kas vērsti uz uzticēšanās Iekšējās drošības biroja veiktās izmeklēšanas tiesiskumam un objektivitātei, kā arī veicinot tiesisko apziņu par pilsonisko pienākumu ziņot par pretlikumīgu rīcību;
  • salīdzinoši biežāk par pretlikumīgo rīcību ziņotu persona ar augstākiem ienākumiem (47%);
  • 17% respondentu norādīja, ka pēdējo 5 gadu laikā viņi vai viņu ģimenes locekļi ir nonākuši situācijā, kad piedzīvojuši pārkāpumu no noteiktu iestāžu amatpersonu puses, bet par to nav ziņojuši, savukārt 78% šādā situācijā nebija nonākuši;
  • domājot par to, vai policijas amatpersonas drīkst pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus (piemēram, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, elektrošoku, gāzes baloniņu u.c.), lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kopumā vairāk nekā puse vai 57% uzskatīja, ka to drīkst darīt, bet 35% - ka nedrīkst (pārējiem respondentiem par šo jautājumu bija grūti atbildēt). Tādējādi Iekšējās drošības birojam un tiesībaizsardzības iestādēm jāturpina sabiedrības izglītošana par pienākumu pakļauties amatpersonu likumiskajām prasībām, kā arī informēšana par fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanas tiesiskumu gadījumos, ja personas nepakļaujas, bēg, uzbrūk utt. Šādi izglītojoši pasākumi varētu potenciāli samazināt iesniegumu skaitu par amatpersonas rīcību, kas saistīta ar fiziska spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanu, kuros pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo netiek konstatēta noziedzīga nodarījuma pazīmes, tādējādi ļaujot Iekšējās drošības birojam novirzīt resursus smagu un nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai.

 

 


[1] Valsts policijas, Pašvaldības policijas, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Ieslodzījumu vietu pārvaldes (ieslodzījuma vietas), Ostas policijas