2021. gada 5. maijā norisinājās pirmā Iekšējās Kriminālizmeklēšanas tīkla (Internal Criminal Investigations Network – ICIN) attālinātā sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Iekšējās drošības birojs.
ICIN ir Zviedrijas realizēta iniciatīva, kuras rezultātā 23 valstis apvienojušās starptautiskās sadarbības tīklā, lai dalītos ar pieredzi un informāciju par policijā nodarbināto personu izdarīto noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu.
ICIN mērķis ir stiprināt organizāciju, kas pilda šīs funkcijas, kapacitāti, savstarpēju sadarbību, t.sk. izmantojot Eiropolu, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanas valsts pārvaldei kopumā.
Atklāšanas sanāksmē tika pārrunāti ICIN statūti un izvirzīti ICIN izpildkomitejas dalībnieki, attiecīgi priekšsēdētāja amatam izvirzot kandidātu no Zviedrijas, bet kā izpildkomitejas biedrus virzot kandidātus no Nīderlandes un Lietuvas.
Sanāksmē tika definētas ICIN aktuālās sadarbības jomas: koruptīvas rīcības preventīvie pasākumi, risku identificēšana un novērtēšana, komunikācija ar sabiedrību, droša savstarpējās informācijas apmaiņas tīkla izveide, informācijas drošības jautājumi un amatpersonu iesaistes organizētās noziedzības grupās novēršana.
Sanāksmes gaitā tika diskutēts par drošu informācijas apmaiņas kanālu ICIN dalībvalstu starpā, kā arī šī jautājuma risināšanai tika lemts par atsevišķas darba grupas izveidi, lai sasniegtu visdrošāko un efektīvāko rezultātu.
Tā kā ICIN darbība ir cieši saistīta ar Eiropola darbības jurisdikciju, sanāksmes gaitā tika sniegta informatīva prezentācija par Eiropola iespējām sniegt atbalsu finanšu izmeklēšanas ietvaros, akcentējot iespējas piesaistīt Eiropola speciālistus, lai veiktu liela apjoma datu analīzi, izgūtu datus no datu nesējiem, kā arī norādot uz iespēju izmantot Eiropola rīcībā esošās informācijas datu bāzi, lai iegūtu datus par personām un noteiktiem objektiem. Tika uzsvērta Eiropola darbība cīņā gan ar ekonomiska rakstura, gan finanšu noziegumiem, korupciju, pretlikumīgu rīcību, kas vērsta pret intelektuālo īpašumu, kriptovalūtas izmantošanu pretlikumīgo darbību nodrošināšanā, kā arī naudas viltošanu.
Savukārt Zviedrijas kolēģi sanāksmes dalībniekiem sniedza informāciju par veikto nacionālo pētījumu, kura ietvaros pētītas kukuļošanā iesaistītās personas – gan kukuļdevējs, gan kukuļa ņēmējs, veicot šo personu aptauju un izvērtējot pretlikumīgās rīcības veicinošos apstākļus. Pētījums uzsver institūciju iekšējās kultūras un vides nozīmību, it īpaši nepieciešamību izskaust principus – “Neredzu!”, “Klusēju!” un “Visi tā dara!”. Pētījuma secinājumos uzsvērti būtiski aspekti, kuriem iestādēs būtu jāpievērš īpaša uzmanība, t.sk. darbā iekārtošanās procedūras, jauno darbinieku mentoru institūts, kā arī vadības būtiskā loma jebkuru preventīvo pasākumu iedzīvināšanā. Sīkāku informāciju par prezentēto pētījumu skatīt šeit.